Veikts visaptverošs pētījums par LGBT dzīves kvalitāti Latvijā

Projekta “LGBT Latvijā 2020” ietvaros, ko finansēja Sabiedrības Integrācijas Fonds no Kultūras Ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem, Mozaīka ir veikusi visaptverošu pētījumu par LGBT kopienas dzīves kvalitāti Latvijā.

Šī pētījuma mērķis ir sniegt ieskatu lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu ikdienā un dzīves kvalitātē Latvijā, lai gūtu priekšstatu par LGBT kopienas pilsonisko līdzdalību, šķēršļiem pilnvērtīgai dzīvei un pilsoniskajai aktivitātei, kā arī vajadzībām un vēlmēm, kas ļautu mazināt lesviešu, geju, biseskuāļu un transpersonu sociālās atstumtības riskus.

Gan joprojām salīdzinoši ļoti sliktā LGBT tiesību novērtējuma dēļ, gan tādēļ, ka politiskajā dienaskārtībā arvien biežāk nonāk ar LGBT cilvēku situāciju saistīti jautājumi, ir nepieciešama skaidra izpratne par LGBT dzīves kvalitāti Latvijā, lai varētu veidot pierādījumos balstītu politiku un atbalsta mehānismus. Mozaīkas  veiktais pētījums ļaus iegūt un izmantot jaunākos datus par LGBT cilvēku pašu vērtējumu par dzīvi Latvijā, uzzināt Latvijas sabiedrības nostāju šajos jautājumos, kā arī izstrādāt politikas rekomendācijas LGBT dzīves kvalitātes uzlabošanai Latvijā. Tas veicinās tiesību stāvokļa uzlabošanos, tai skaitā pozitīvu sabiedrisko domu par LGBT cilvēkiem.

Pētījums tika veikts no 2020. gada maija līdz 2020. gada oktobrim. Pētījums tika balstīts uz dažādām izpētes metodēm. Pirmkārt, tika veikta sabiedriskās domas aptauja, kas ļāva izvērtēt sabiedrības attieksmi par LGBT cilvēkiem un viņiem nozīmīgiem jautājumiem. Otrkārt, tika veikta tiešsaistes LGBT cilvēku aptauja, kurā aptaujāti vairāk kā 400 respondentu. Treškārt, notika piecas fokusgrupu diskusijas ar LGBT cilvēkiem piecos dažādos Latvijas reģionos - Rīgā (27.09.2020), Smiltenē (26.09.2020), Jēkabpilī (26.09.2020), Jelgavā (25.09.2020), Kuldīgā (24.09.2020). Gan tiešsaistes aptauja, gan fokusgrupu diskusijas sniedz priekšstatu par to, ar kādiem izaicinājumiem LGBT cilvēki saskaras ikdienā un kādi jautājumi viņiem ir svarīgi. Visbeidzot, pētījumā veikta sekundāro datu analīze, aplūkojot jaunāko starptautisko pētījumu un indeksu novērtējumu par LGBT tiesību stāvokli Latvijā, piemēram, Eirobarometra, Eiropas Pamattiesību aģentūras un ILGA-Europe Varavīksnes indeksa dati.

Ar pētījuma rezultātiem pilnā apjomā varēs iepazīties pēc tā publicēšanas. Taču galvenie secinājumi, kas izriet no pētījumā iegūtajiem datiem, ir tādi, ka sabiedrība ir gatava pārmaiņām, politiskais klimats ir strauji mainījies, un, lai gan vēl aizvien jūtama ievērojama politiskā pretestība, kas balstīta konservatīvā politikas virzībā, pasaules pieredze rāda, ka arī konservatīvo vērtību pārstāvji LGBT tiesību jomā savu nostāju maina. Vairums nepieciešamo risinājumu, kas uzlabos LGBT cilvēku tiesisko un sociālo situāciju Latvijā, neprasa ievērojamus ieguldījumus, tāpēc šie jautājumi pēc būtības ir viegli atrisināmi. Savukārt pārmaiņas tiesiskajā situācijā ievērojami ietekmēs gan LGBT cilvēku pašsajūtu Latvijas sabiedrībā,  gan arī sabiedrības attieksmi pret LGBT kopienu.

Kopumā ir skaidri redzams, ka problēmas, ar kurām sastopas LGBT cilvēki, vairs nevar tikt ignorētas un ir nepieciešamas pārmaiņas, lai veidotu Latviju kā iekļaujošu, uz Eiropas pamatvērtībām balstītu valsti. 

***

Raksts tapis projekta “LGBT Latvijā 2020” ietvaros, ko finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Kultūras ministrijas piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.